ASV prezidents Donalds Tramps ir uzsācis mēģinājumu restartēt attiecības ar Krieviju, solot, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ievēros miera līguma nosacījumus, ja tāds tiks parakstīts. Tomēr, kā raksta "The Telegraph", Krievijas ekonomika ir tik cieši saistīta ar karadarbību Ukrainā, ka tas padara miera līguma noslēgšanu maz ticamu.
Krievijas ekonomika ir smagi cietusi no pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas prasa milzīgus finansiālus ieguldījumus. Situāciju pasliktina Rietumu sankcijas, darbaspēka trūkums, augsta inflācija un rekordlieli procentu likmju pieaugumi.
Paradokss slēpjas tajā, ka Krievijas ekonomikas vienīgais izaugsmes dzinējspēks šobrīd ir kara turpināšana. Papildus tam Putina vara balstās uz nacionālistisku un pret Rietumiem vērstu propagandu, kas padara kara izbeigšanu politiski neiespējamu.
Tramps uzskata, ka ekonomisko saišu stiprināšana ar Ukrainu būs pietiekama, lai novērstu nākotnes konfliktus. Taču Džonsons ir skeptisks par to, ka miera līgums spēs atturēt Putinu no impērijas atjaunošanas ambīcijām.
"Tramps smagi maldina Putinu. Viņš vēlas strauju uzvaru, triumfu un šovu, un Putins tam piekritīs. Ar viņu tiek manipulēts," skaidro Džonsons.
Krievijas ekonomika ir kļuvusi par kara ekonomiku, un saskaņā ar Eiropas politikas analīzes centra eksperta Aleksandra Koļandra teikto, militārā ekonomika veido 8–10% no valsts IKP.
Pēc SVF datiem, 2024. gadā Krievijas reālais IKP pieauga par 3,6%, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāks pieaugums nekā Apvienotajā Karalistē pagājušajā gadā. Taču ieguvēja ir tikai aizsardzības nozare.
"Apstrādes rūpniecība, kurā ietilpst aizsardzības sektors, bija vienīgā, kas 2024. gadā uzrādīja izaugsmi," norāda Krievijas Eirāzijas centra pētniece Aleksandra Prokopenko.
Krievija ir dubultojusi bruņutehnikas ražošanu, bet daži munīcijas ražotāji pieckāršojuši savus ražošanas apjomus. 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos apstrādes rūpniecība kopumā pieauga par 7,6%.
"Patērētāju izdevumi balstās uz paaugstinātām karavīru algām un kompensācijām cietušajiem," skaidro Atlantijas padomes Eirāzijas centra eksperte Agnija Grigas.
Līdz ar to Kremlis negrasās gatavoties mieram, bet gan turpina stiprināt savu militāro mašīnu. 2024. gada rudenī Krievijas valdība palielināja militāro budžetu un samazināja izdevumus sociālajai politikai.
"Militārie tēriņi kļūst par sava veida "melnā cauruma" fenomenu," komentē Hārvardas Deivisa Krievijas un Eirāzijas studiju centra pētnieks Andrejs Jakovļevs.
Aleksandrs Koļandrs brīdina, ka, ja valsts atteiktos no kara ekonomikas, tā nonāktu ekonomiskā stagnācijā, kāda nav pieredzēta kopš 20. gs. 80. gadiem.
Saimons Džonsons rezumē: "Bez kara Krievijas ekonomika joprojām būs gatava karam. Neatkarīgi no tā, vai to sauc par mieru vai karu, tā paliek militarizēta ekonomika, kuru finansē ieņēmumi no naftas tirdzniecības."
"Sargs.lv" jau iepriekš rakstīja par Krievijas ekonomikas smago situāciju un pētīja drīza tās kraha iespējamību. Rietumu analītiķi norāda, ka Krievija jau šobrīd izmanto pēdējās ekonomiskās rezerves, lai uzturētu karu. Taču šis modelis nav ilgtspējīgs, un 2025. gads var kļūt par pavērsiena punktu.
