palīdzība Ukrainai
Lielbritānija paziņo par 225 miljonu mārciņu atbalsta paketi Ukrainai un apsver instruktoru sūtīšanu
Lielbritānijas valdība ceturtdien paziņoja par jaunu 225 miljonu mārciņu (273 miljonu eiro) militāro palīdzību Ukrainai. Vienlaikus savā Kijivas apmeklējuma laikā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs pieļāva, ka Lielbritānijas armija varētu apmācīt karavīrus Ukrainā.
Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) samitā Tallinā desmit NATO valstu līderi no Baltijas un Ziemeļvalstīm, Lielbritānijas un Nīderlandes vienojušies par papildu pasākumiem Ukrainas atbalstam un ciešākai JEF sadarbībai nākotnē, informē Valsts kanceleja.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka Ukrainas armija ar saviem spēkiem nevar atgūt Krievijas okupēto Krimu un Donbasu.
Otrdien, 17. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu 2025. gada maijā Rīgā organizēt starptautisku dronu samitu.
Šomēnes par Aizsardzības ministrijas darbinieku ziedojumiem sarūpētās ziemassvētku konfekšu paciņas nogādātas Ukrainā, iepriecinot bērnudārza “Mārīte” bērnus.
Šodien, 13. decembrī, plkst. 7 no rīta ceļā uz Ukrainu devās īpaši organizēts palīdzības konvojs, ko kopīgi sagatavojusi Aizsardzības ministrija, Zemessardze un fonds "Uzņēmēji mieram". Šis sūtījums, kas sastāv no 19 transportlīdzekļiem, paredzēts Ukrainas bruņoto spēku atbalstam frontes karstajos punktos.
Šonedēļ vairākās Latvijas pilsētās norisinās biedrības “TEV” organizēta konferenču sērija „Ukrainas civilās aizsardzības pasākumi, pieredze un kļūdas”. Vakar, 10. decembrī, Rīgas domē notika pirmais seminārs, kurā dažādu jomu eksperti no Ukrainas dalījās savā pieredzē ar valsts aizsardzību kopš 2022. gadā uzsāktā Krievijas pilna mēroga iebrukuma un...
Ceturtdien, 12. decembrī, Francijas prezidents Emanuels Makrons apmeklēs Varšavu, lai pārrunātu miera uzturēšanas misijas iespējas Ukrainā. Šī misija kalpotu Ukrainas suverenitātes aizsardzībai, ja tiktu noslēgts miera līgums ar Krieviju, vēsta "UNIAN".
Starptautiskā politika bieži nozīmē sarežģītu izvēli starp mazāk slikto un sliktāko risinājumu, un Ukraina šobrīd ir nonākusi tieši šādā situācijā. Neskatoties uz Ukrainas Bruņoto spēku panākumiem un Rietumu sabiedroto atbalstu, kavējumi ar kritiski svarīgu ieroču piegādēm ir ievērojami palielinājusi kara cenu, raksta medijs “The Atlantic”.
Ukrainas armijā lādiņu bads samazinājies, bet trūkst smagās tehnikas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.
Baltijas valstu prezidenti - Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Igaunijas prezidents Alars Kariss - kopīgajā paziņojumā aicina ieviest stingrākas sankcijas pret visiem Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītājiem.
NATO valstis ir mainījušas savu palīdzības stratēģiju Ukrainai un tagad cenšas nevis panākt tās uzvaru karā, bet gan palīdzēt Kijivai nodrošināt iespējami izdevīgāko pozīciju miera sarunās ar Maskavu vai arī apturēt Krievijas ofensīvu, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
Kopš kara sākuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī Eiropas valstis Ukrainas atbalstam novirzījušas ievērojami lielāku palīdzību nekā ASV, liecina jaunākie dati par Ukrainai piešķirto atbalstu, kurus apkopo Ķīles Pasaules ekonomikas institūts.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka neizslēdz iespēju, ka uz Ukrainu iespējamā pamiera uzraudzīšanai varētu tikt nosūtīti Vācijas karavīri, vēsta laikraksts "Die Welt".
Lai arī Eiropas Savienība (ES) gadu gaitā piedzīvojusi ievērojamu paplašināšanos, tās centrālo administrāciju, īpaši Briselē, daudzi Centrāleiropā un Austrumeiropā joprojām uzskata par novecojušu. Šī dinamika piedzīvo pārmaiņas līdz ar jauno Eiropas Komisijas sastāvu, kas darbu sāka šī gada 1. decembrī. To vidū ir arī Baltijas valstu triumvirāts –...