Taivāna
ASV ir noslēguma fāzē, lai apstiprinātu gandrīz 2 miljardu dolāru vērtu drošības palīdzības paketi Indijas un Klusā okeāna reģionam. Šī iniciatīva ir daļa no plašākas stratēģijas, palīdzot reģiona valstīm aizsargāties pret arvien agresīvāko Ķīnu. Palīdzības pakete ietver 1,2 miljardus dolāru Taivānai, 500 miljonus dolāru Filipīnām un aptuveni 300...
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija otrdien apstiprināja bruņojuma pārdošanu Taivānai 360 miljonu dolāru (336 miljoni eiro) vērtībā, teikts Valsts departamenta paziņojumā. Taivānai tiks piegādāti vairāk nekā 290 droni "Altius-600M" un 720 droni "Switchblade", ka arī cits bruņojums.
Ķīnas militārā ekspansija spiež Āzijas valstis veidot ciešāku stratēģisko partnerību ar ASV, kas ir līdzīgs princips kā NATO Eiropā. Ķīnas rīcība ir radījusi daudzās Āzijas un Klusā okeāna valstīs atvērtāku attieksmi sadarboties ar ASV armiju, lai stiprinātu savus spēkus un sadarbotos savstarpējā aizsardzībā ar kaimiņvalstīm.
Ceturtdien Senāts pēc mēnešiem ilgām sarunām pārvarēja pirmo šķērsli, lai virzītu prezidenta Džo Baidena ievērojamo palīdzības pieprasījumu Ukrainai, Izraēlai un Taivānai. Taču, pat ja Senāts tuvākajās dienās pieņems 95 miljardus ASV dolāru vērto tiesību aktu, tā liktenis Pārstāvju palātā joprojām ir neskaidrs.
Četri Ķīnas gaisa baloni šķērsojuši viduslīniju starp Taivānu un Ķīnu, no kuriem trīs lidoja tieši virs salas, trešdien paziņoja Taivānas Aizsardzības ministrija.
Šobrīd ir mazticami, ka Ķīna varētu apsvērt plašu iebrukumu Taivānā, trešdien sacīja Taivānas prezidente Cai Inveņa, vienlaikus brīdinot, ka Pekina cenšas ietekmēt gaidāmās Taivānas vēlēšanas.
ASV prezidents Džo Baidens nesen parakstīja rīkojumu par granta piešķiršanu Taivānai 80 miljonu ASV dolāru apmērā, kas paredzēts Amerikā ražotā militārā aprīkojumā iegādei, izpelnoties Ķīnas sašutumu. Lai arī Taivāna jau pasūtījusi ASV militāro aprīkojumu vairāk nekā 14 miljardu dolāru vērtībā, šoreiz ASV izsniegtais grants nav aizdevums, bet...
Ķīna apsūdzējusi ASV par centieniem Taivānu pārvērst par "munīcijas noliktavu". Šis paziņojums nācis pēc Baltā nama lēmuma sniegt militāro palīdzību Taivānai 345 miljonu ASV dolāru apmērā. Tikmēr Taivāna ziņo par sešiem Ķīnas kara flotes kuģiem salas krastos, vēsta ASV militārais medijs “Military.com”.
Taivānas armija ikgadējos manevros jūlijā atstrādās karakuģu pārtveršanu un cīņu pret Ķīnas blokādi, trešdien pavēstīja Taivānas Aizsardzības ministrija.
Ūdeņos Taivānas tuvumā otrdien atrodas astoņi Ķīnas karakuģi, pavēstīja Taivānas Aizsardzības ministrija.
Taivānas prezidente Cai Inveņa trešdien ieradās Ņujorkā vizītē, kas izprovocēja Ķīnas represiju draudus, ja viņa tiksies ar ASV Pārstāvju palātas spīkeru Kevinu Makartiju, un ASV brīdinājumus Pekinai atturēties no pārmērīgas reakcijas.
Ķīna trešdienas rītā Taivānas virzienā nosūtījusi 25 militārās lidmašīnas un trīs karakuģus, pavēstīja Taivānas Aizsardzības ministrija.
ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) uzskata, ka Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam un valsts bruņoto spēku vadībai ir šaubas, vai iebrukums Taivānā sasniegtu iecerētos mērķus, pavēstīja CIP direktors Viljams Bērnss.
Ķīna ceturtdien noteica tirdzniecības un investīciju sankcijas ASV militārajiem uzņēmumiem “Lockheed Martin” un “Raytheon” par ieroču piegādi Taivānai, pastiprinot centienus izolēt salu, kuru savā kontrolē vēlas pārņemt Ķīnas komunistiskā partija, informē ziņu aģentūra “Associated Press”.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Viljams Bērnss (William Burns) ceturtdien paziņoja, ka Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpins ambīcijas par Taivānu nav nekur pazudušas, neskatoties uz valsts atturīgo attieksmi pret Krievijas karu Ukrainā, ziņo raidsabiedrība “Reuters”.
ASV un Filipīnas noslēgušas vienošanos, kas dos ASV atmijai piekļuvi vēl četrām militārajām bāzēm Filipīnās, ceturtdien paziņojušas abas valstis. Vienošanās par sadarbības paplašināšanu "valsts stratēģiskajās jomās" noslēgta ASV aizsardzības ministra Loida Ostina vizītes laikā.
Ķīnas hipotētiskais iebrukums Taivānā, visticamāk, cietīs neveiksmi, ja ASV palīdzēs aizstāvēt salu, tomēr arī Savienoto Valstu bruņoto spēku zaudējumu būs smagi, prognozē ASV domnīcas "Stratēģisko un starptautisko studiju centrs" (CSIS) eksperti. Visi iespējamie kara tiešie dalībnieki - ASV, Ķīna, Taivāna un Japāna - cietīs milzīgus zaudējumus...
Ķīnas armija sarīkojusi vērienīgas kaujas trieciena mācības, nosūtot Taivānas virzienā kara aviācijas lidmašīnas un karakuģus, pavēstīja Ķīnas un Taivānas aizsardzības ministrijas.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens uzskata, ka Eiropa ir pārāk naiva attiecībā uz Ķīnas un Taivānas situāciju un tai jādara vairāk, lai novērstu Ķīnas iebrukumu Taivānā.
70 gadus Ķīnai un ASV ir izdevies nepieļaut krasu situācijas saasināšanos Taivānā, taču starp ASV politikas veidotājiem veidojas vienprātība, ka šis miers nepastāvēs ilgi. Daudzi analītiķi un politiķi apgalvo, ka ASV ir jāizmanto viss militārais spēks, lai sagatavotos karam ar Ķīnu Taivānas šaurumā. Amerikāņu starptautisko attiecību laikraksts...