budžets

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs jeb VALIC darbību uzsāka 2021. gadā, tā izveidošanas galvenais mērķis – atvieglot ikdienas dzīvi NBS, pārņemot materiāltehnisko līdzekļu iepirkumu un uzturēšanas procesu. Šo trīs gadu laikā VALIC arī iesaistījies Covid-19 pandēmijas apkarošanai nepieciešamo līdzekļu sagādē, kas jāuzskata par vienu...

Saeimas deputāti trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2025. gada valsts budžetu, kurā aizsardzības izdevumiem kopumā novirzīti 3.45% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jeb 1,56 miljardi eiro.

Jaunam atbalsta instrumentam pētniecības veicināšanai duāla pielietojuma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei aizsardzības un drošības jomā paredzēts atvēlēt 32 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Valsts drošība nākamajā gadā ieņem galveno lomu Latvijas valdības budžeta plānos. Apstiprinot 2025. gada budžeta likumprojektu...

Krievija plāno nākamgad aizsardzības izdevumus palielināt līdz 13,2 triljoniem rubļu (līdz 127 miljardiem eiro), kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā šogad, vēsta aģentūra "Bloomberg", kuras rīcībā nonācis trīs gadu budžeta projekts.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ilgtermiņa attīstības plāns 2025.–2036. gadam ir stratēģisks dokuments, kas nosaka Latvijas aizsardzības spēju attīstības virzienus un vietējās industrijas lomu šo spēju stiprināšanā. Taču papildus tam Aizsardzības ministrija (AM) ir arī izstrādājusi vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei...

Latvijas aizsardzības izdevumi šogad līdz gada beigām sasniegs 3,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

23. jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plāns 2025.–2036. gadam, kas paredz ievērojamas investīcijas – aptuveni 7 miljardus eiro – vien NBS spēju stiprināšanā. Plāns ietver personāla paplašināšanu līdz 61 000 karavīru, tostarp tālās darbības raķešu sistēmām “HIMARS”, jaunu riteņu...

Latvijas aizsardzības izdevumi šogad sasniegs 3,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ierindojot mūsu valsti ceturtajā vietā starp visām NATO dalībvalstīm ar lielāko finansējumu aizsardzībai no IKP, liecina jaunākais NATO ziņojums par dalībvalstu ieguldījumu aizsardzībā.

Vēl pirms NATO Austrumu flanga valstu (B9) samita Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs medijiem atklāja, ka, spriežot pēc jaunākajiem datiem, Latvijas aizsardzības izdevumi jau šogad sasniegs 3% no IKP.

Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Otrdien, 26. martā, Ministru kabinets atbalstīja ikgadējo iemaksu palielināšanu NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, lai nodrošinātu uzņemošās valsts saistību izpildi.

Latvijas un NATO valstu aizsardzības budžetam būtu jāturpina pieaugt un tam jānotiek pietiekami strauji, Rīgas Drošības foruma noslēguma pasākumā sacīja Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētājs Artis Pabriks.

Saeima 9. decembrī pieņēma likumu Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, kas aizsardzības nozarei 2024. gadā paredz piešķirt 1 128 380 620 miljonus eiro jeb 2,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Krievijas parlaments trešdien apstiprinājis federālo budžetu, kurā periodam no 2024. gada līdz 2026. gadam izdevumi palielināti par aptuveni 25% un aizsardzībai atvēlēta rekordliela summa.

Nākamā gada aizsardzības budžets un Zemessardzei atvēlētā finansējuma daļa ļaus turpināt dienesta attīstību un veidot arvien spēcīgāku ugunsjaudu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Lietuvas Aizsardzības ministrija nākamajos desmit gados plāno vairāk nekā 3,1 miljardu eiro atvēlēt militāro krājumu iepirkumiem, piektdien paziņoja ministrijā.

Pirmdien, 9. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, kas paredz līdz 2027. gadam pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 3% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.

Krievija nākamgad gatavojas palielināt militāro finansējumu līdz 30% no valsts budžeta izdevumiem, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta jaunākajā apskatā.

Agresorvalsts Krievija nākamgad plāno palielināt savus militāros izdevumus par 70%, atsaucoties uz aģentūras AFP rīcībā esošo informāciju ziņo izdevums “The Moscow Times”.

NATO kandidātvalsts Zviedrija no nākamā gada plāno palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai izpildītu NATO izvirzīto mērķi valstu aizsardzības izdevumiem.

Šodien, 17. maijā, Krustpils pilī noslēdzās divu dienu Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kas notika Latvijā. Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur) tikšanās laikā pauda apņēmību...

Neskatoties uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, daudzas NATO valstis ļoti lēni palielina savus aizsardzības izdevumus, paziņojis Vācijas ekonomikas izpētes institūts "Ifo".

Militārie izdevumi pasaulē 2022.gadā sasnieguši jaunus augstumus, secināts pirmdien publiskotajā Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumā.

Krievijas karam Ukrainā turpinoties, Čehijas parlamenta apakšnams piektdien pieņēma valdības atbalstītu likumprojektu, kas paredz līdz NATO rekomendāciju līmenim paaugstināt valsts aizsardzības izdevumus.

Ceturtdien, 9. martā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2023.gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2023., 2024. un 2025.gadam likumu, kas aizsardzības nozarei 2023. gadā paredz piešķirt 969,93 miljonus eiro jeb 2,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kas ir par 163,55 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā.

Pilnā sparā rit gatavošanās NATO samitam Viļņā, kas notiks šī gada jūlijā, un Viļņa izvirzījusi sev ambiciozus mērķus. Lietuvas sabiedriskā medija “LRT” aptaujātie drošības eksperti uzsver - lai tos sasniegtu, būs jāiegulda liels diplomātiskais darbs. Galvenais mērķis ir, lai no šīs tikšanās ieguvēja būtu ne tikai Ukraina, bet arī paši sabiedrotie...

Polija plāno šogad atvēlēt aizsardzībai 4% no iekšzemes kopprodukta, pirmdien paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Neraugoties uz to, ka aizvien lielāka Ukrainas teritorijas daļa tiek atbrīvota, situācija frontē turpina saglabāties kritiska, tādēļ Latvija turpinās sniegt Ukrainai militāro palīdzību, nosūtot “Stinger” pretgaisa aizsardzības sistēmu, helikopterus, munīciju, ložmetējus, dronus, kā arī rezerves daļas haubicēm. Kopējā Latvijas militārās palīdzības...

Lietuva jūlijā Viļņā gaidāmajā samitā centīsies panākt NATO dalībvalstu apņēmību aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no to iekšzemes kopprodukta (IKP), paziņojis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris.