budžets

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs jeb VALIC darbību uzsāka 2021. gadā, tā izveidošanas galvenais mērķis – atvieglot ikdienas dzīvi NBS, pārņemot materiāltehnisko līdzekļu iepirkumu un uzturēšanas procesu. Šo trīs gadu laikā VALIC arī iesaistījies Covid-19 pandēmijas apkarošanai nepieciešamo līdzekļu sagādē, kas jāuzskata par vienu...

Saeimas deputāti trešdien, 30.oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2025. gada valsts budžetu, kurā aizsardzības izdevumiem kopumā novirzīti 3.45% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jeb 1,56 miljardi eiro.

Jaunam atbalsta instrumentam pētniecības veicināšanai duāla pielietojuma jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei aizsardzības un drošības jomā paredzēts atvēlēt 32 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 15,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,1 miljarda eiro apmērā. Valsts drošība nākamajā gadā ieņem galveno lomu Latvijas valdības budžeta plānos. Apstiprinot 2025. gada budžeta likumprojektu...

Krievija plāno nākamgad aizsardzības izdevumus palielināt līdz 13,2 triljoniem rubļu (līdz 127 miljardiem eiro), kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā šogad, vēsta aģentūra "Bloomberg", kuras rīcībā nonācis trīs gadu budžeta projekts.

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ilgtermiņa attīstības plāns 2025.–2036. gadam ir stratēģisks dokuments, kas nosaka Latvijas aizsardzības spēju attīstības virzienus un vietējās industrijas lomu šo spēju stiprināšanā. Taču papildus tam Aizsardzības ministrija (AM) ir arī izstrādājusi vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei...

Latvijas aizsardzības izdevumi šogad līdz gada beigām sasniegs 3,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

23. jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības plāns 2025.–2036. gadam, kas paredz ievērojamas investīcijas – aptuveni 7 miljardus eiro – vien NBS spēju stiprināšanā. Plāns ietver personāla paplašināšanu līdz 61 000 karavīru, tostarp tālās darbības raķešu sistēmām “HIMARS”, jaunu riteņu...

Latvijas aizsardzības izdevumi šogad sasniegs 3,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ierindojot mūsu valsti ceturtajā vietā starp visām NATO dalībvalstīm ar lielāko finansējumu aizsardzībai no IKP, liecina jaunākais NATO ziņojums par dalībvalstu ieguldījumu aizsardzībā.

Vēl pirms NATO Austrumu flanga valstu (B9) samita Rīgas pilī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs medijiem atklāja, ka, spriežot pēc jaunākajiem datiem, Latvijas aizsardzības izdevumi jau šogad sasniegs 3% no IKP.

Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).

Otrdien, 26. martā, Ministru kabinets atbalstīja ikgadējo iemaksu palielināšanu NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā, lai nodrošinātu uzņemošās valsts saistību izpildi.

Latvijas un NATO valstu aizsardzības budžetam būtu jāturpina pieaugt un tam jānotiek pietiekami strauji, Rīgas Drošības foruma noslēguma pasākumā sacīja Ziemeļeiropas politikas centra priekšsēdētājs Artis Pabriks.

Saeima 9. decembrī pieņēma likumu Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, kas aizsardzības nozarei 2024. gadā paredz piešķirt 1 128 380 620 miljonus eiro jeb 2,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

Krievijas parlaments trešdien apstiprinājis federālo budžetu, kurā periodam no 2024. gada līdz 2026. gadam izdevumi palielināti par aptuveni 25% un aizsardzībai atvēlēta rekordliela summa.

Nākamā gada aizsardzības budžets un Zemessardzei atvēlētā finansējuma daļa ļaus turpināt dienesta attīstību un veidot arvien spēcīgāku ugunsjaudu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Lietuvas Aizsardzības ministrija nākamajos desmit gados plāno vairāk nekā 3,1 miljardu eiro atvēlēt militāro krājumu iepirkumiem, piektdien paziņoja ministrijā.

Pirmdien, 9. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, kas paredz līdz 2027. gadam pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 3% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.

Krievija nākamgad gatavojas palielināt militāro finansējumu līdz 30% no valsts budžeta izdevumiem, teikts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta jaunākajā apskatā.

Agresorvalsts Krievija nākamgad plāno palielināt savus militāros izdevumus par 70%, atsaucoties uz aģentūras AFP rīcībā esošo informāciju ziņo izdevums “The Moscow Times”.

NATO kandidātvalsts Zviedrija no nākamā gada plāno palielināt savu aizsardzības budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai izpildītu NATO izvirzīto mērķi valstu aizsardzības izdevumiem.

Šodien, 17. maijā, Krustpils pilī noslēdzās divu dienu Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksme, kas notika Latvijā. Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur) tikšanās laikā pauda apņēmību...

Neskatoties uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, daudzas NATO valstis ļoti lēni palielina savus aizsardzības izdevumus, paziņojis Vācijas ekonomikas izpētes institūts "Ifo".

Militārie izdevumi pasaulē 2022.gadā sasnieguši jaunus augstumus, secināts pirmdien publiskotajā Stokholmas Starptautiskā Miera pētījumu institūta (SIPRI) ziņojumā.

Krievijas karam Ukrainā turpinoties, Čehijas parlamenta apakšnams piektdien pieņēma valdības atbalstītu likumprojektu, kas paredz līdz NATO rekomendāciju līmenim paaugstināt valsts aizsardzības izdevumus.

Ceturtdien, 9. martā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2023.gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2023., 2024. un 2025.gadam likumu, kas aizsardzības nozarei 2023. gadā paredz piešķirt 969,93 miljonus eiro jeb 2,25% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kas ir par 163,55 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gadā.

Pilnā sparā rit gatavošanās NATO samitam Viļņā, kas notiks šī gada jūlijā, un Viļņa izvirzījusi sev ambiciozus mērķus. Lietuvas sabiedriskā medija “LRT” aptaujātie drošības eksperti uzsver - lai tos sasniegtu, būs jāiegulda liels diplomātiskais darbs. Galvenais mērķis ir, lai no šīs tikšanās ieguvēja būtu ne tikai Ukraina, bet arī paši sabiedrotie...

Polija plāno šogad atvēlēt aizsardzībai 4% no iekšzemes kopprodukta, pirmdien paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Neraugoties uz to, ka aizvien lielāka Ukrainas teritorijas daļa tiek atbrīvota, situācija frontē turpina saglabāties kritiska, tādēļ Latvija turpinās sniegt Ukrainai militāro palīdzību, nosūtot “Stinger” pretgaisa aizsardzības sistēmu, helikopterus, munīciju, ložmetējus, dronus, kā arī rezerves daļas haubicēm. Kopējā Latvijas militārās palīdzības...

Lietuva jūlijā Viļņā gaidāmajā samitā centīsies panākt NATO dalībvalstu apņēmību aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no to iekšzemes kopprodukta (IKP), paziņojis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka uzsāktas jaunas sarunas par aizsardzības izdevumu palielināšanu.

Saasinātās reģionālās drošības situācijas dēļ Igaunijai aizsardzības izdevumus vajadzētu palielināt līdz vismaz 3 procentiem no IKP, teikts Igaunijas valdības sagatavotajā drošības politikas ziņojumā.

Japānas valdība piektdien apstiprināja lielas izmaiņas savā aizsardzības politikā, tai skaitā paredzot ievērojami palielināt izdevumus, un brīdināja par pieaugošajiem Ķīnas draudiem.

Zviedrijas jaunā centriski labējā valdība 2023. gada budžeta likumprojektā par prioritāti izvirzījusi izdevumus aizsardzības stiprināšanai, tādējādi pietuvinot valsti NATO noteiktajai 2% no IKP latiņai. Tāpat tiek runāts par, iespējams, jaunas ministrijas izveidi, kas apvienotu gan militāro, gan civilo aizsardzības sektoru. Plānots arī, ka 2023...

Aizsardzības tēriņiem Igaunijā pašreizējā ģeopolitiskajā drošības situācijā būtu jāsasniedz 3 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā, norāda Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs, piebilstot, ka to pirmo reizi būtu jāievieš jau 2024. gadā. Viņš gan piebilda, ka pirms aizsardzības tēriņu palielināšanas līdz trīs procentiem no IKP būs...

Aptuveni septiņu gadu laikā iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības nozares tēriņu līdere NATO sabiedroto valstu lokā ir Grieķija, kas pēc aplēsēm aizsardzībai atvēl gandrīz 4% no IKP, liecina NATO publicētais paziņojums par alianses un sabiedroto aizsardzības izdevumiem no 2014. līdz 2021. gadam. Paziņojumā arī vēstīts – NATO rekomendētajā 2%...

Eiropas Komisija (EK) pirmdien nolēma līdz 2023.gadam pagarināt Eiropas Savienības (ES) budžeta noteikumu darbības apturēšanu, šādu lēmumu skaidrojot ar Ukrainas kara negatīvo ietekmi.

No 2023. līdz 2026. gadam Igaunija aizsardzības jomai plāno tērēt 3,8 miljardus eiro. Palielinātais finansējums stiprinās Igaunijas Aizsardzības spēku kaujas spējas, iepērkot gan artilērijas, gan vidēja darbības rādiusa gaisa aizsardzības sistēmas, lai nosegtu visu valsts teritoriju, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.

Šodien, 21. aprīlī, Saeima atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”, kas paredz turpmāko trīs gadu laikā pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.

Septiņus gadus pēc kārtas Eiropas sabiedrotie un Kanāda ir palielinājusi aizsardzības izdevumus. No 2020. līdz 2021. gadam aizsardzības izdevumi pieaugs par 3,1 % reālā izteiksmē. Kopumā pēdējo septiņu gadu laikā palielinājums aizsardzībai ir palielinājies par 270 miljardiem ASV dolāru. 2021. gadā astoņas sabiedrotās valstis izpildīja izdevumu...

Šodien, 29. martā, Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas virzītos grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas nozīmē to, ka turpmākajos trīs gados finansējums valsts aizsardzībai pakāpeniski tiks palielināts līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.

Pašreizējā situācijā, kad Krievija ir pilnībā koncentrējusies uz kara mērķu sasniegšanu Ukrainā, tās uzbrukums Latvijai vai kādai citai Baltijas vai NATO valstij ir ļoti maz ticams, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" vērtēja Ministru prezidenta padomnieku nacionālās drošības jautājumos, ārpolitikas eksperts Māris Cepurītis.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025. gadā.

Lietuvas aizsardzības ministr Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) paziņojis par ierosinājumu palielināt šā gada Lietuvas aizsardzības budžetu, ņemot vērā situācijas saasinājumu Ukrainā.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, piedaloties NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē, vērsies pie aliansē ietilpstošajām Eiropas Savienības (ES)dalībvalstīm, aicinot iekļaut aizsardzības un valstu noturības izdevumus to bloka kopējā budžeta izdevuma kategorijā, pret kuriem netiek attiecinātas ES budžeta deficīta prasības.

Šodien notiekošajās Saeimas ārpolitikas debatēs Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas tuvākajā nākotnē. Uzrunas laikā ministrs akcentēja, ka pašreizējā situācija Ukrainā vairs nav jautājums tikai par pašu...

Redzot ģeopolitiskās situācijas attīstību, mēs nevaram gaidīt 12 gadus, mums aizsardzībā ir jāinvestē ātrāk. Tā šorīt intervijā “Latvijas Radio” atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Runa varētu būt aptuveni 350 miljoni tuvākajiem trīs gadiem, turklāt arī pārējās Baltijas valstis stiprina savu aizsardzību - Igaunija ir piešķīrusi...

Līdz ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju stiprināšanu un skolēnu patriotisko audzināšanu arī aizsardzības industrijas attīstība ir noteikta par vienu no nākamo gadu prioritātēm aizsardzības jomā. Atskatoties uz iepriekšējos gados sāktajiem un realizētajiem projektiem, nākas secināt, ka bez vietējās industrijas iesaistes to īstenošana...

Liela daļa no 2022. gada aizsardzības budžeta tiks atvēlēta Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju stiprināšanai, tai skaitā arī Zemessardzes kaujas spēju paaugstināšanai un vienību kaujas gatavības celšanai. Nākamgad plānots attīstīt gan reģionālo infrastruktūru, gan arī palielināt karavīru skaitu, kā arī stiprināt kiberaizsardzības, militārās...

23. novembrī Saeima pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2022. gadam”, kas aizsardzības nozarei paredz piešķirt ne mazāk kā divus procentus no iekšzemes kopprodukta jeb 758,35 miljonus eiro, sasniedzot 50,53 miljonu eiro pieaugumu salīdzinājumā ar 2021. gada plānu. Kā uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks, nākamā gada aizsardzības budžetā ir...